Polikarbonāti ir mūsdienu rūpniecībā plaši izmantotas plastmasas, kurām ir laba temperatūras un triecienizturība.Šī plastmasa ir īpaši piemērota darbam ar tradicionālākām definīcijas metodēm (iesmidzināšana, ekstrūzija caurulēs vai cilindros un termoformēšana).To izmanto arī tad, ja ir nepieciešama optiskā caurspīdīgums ar vairāk nekā 80% pārraidi līdz 1560 nm diapazonam (īsviļņu infrasarkanais diapazons).Tam ir mērenas ķīmiskās izturības īpašības, kas ir ķīmiski izturīgs pret atšķaidītām skābēm un spirtiem.Tas ir vāji izturīgs pret ketoniem, halogēniem un koncentrētām skābēm.Lielākais trūkums, kas saistīts ar polikarbonātiem, ir zemā stiklošanās temperatūra (Tg> 40°C), taču to joprojām plaši izmanto kā zemu izmaksu materiālu mikrofluidiskajās sistēmās un arī kā upurēšanas slāni.